Terapijas metode tiek noteikta personalizēti, uzmanīgi izpētot un izvērtējot katru konkrēto situāciju. Terapijas mērķis ir veicināt pacienta attiecību uzlabošanos ar sevi pašu un ar citiem, kā arī regulēt un ārstēt traucējošas psihoemocionālas un fiziskas sajūtas.


Psihodinamiskā psihoterapija

Psihodinamiskā psihoterapija, gan īstermiņa, gan ilgtermiņa, ir efektīva, uz pierādījumiem balstīta terapija.

Psihodinamiskās terapijas saknes meklējamas psihoanalīzē, kas ir ilgtermiņa “runāšanas kūre” – ārsta neirologa Zigmunda Freida (1856 – 1939) un viņa kolēģu un sekotāju darbos. Līdzīgi kā psihoanalīzē, psihodinamiskajā terapijā tiek atzīts, ka agrīnās dzīves attiecības un notikumi turpina ietekmēt cilvēku dzīvi pieaugušā vecumā, ka cilvēka uzvedība izriet no apzinātiem vai racionāliem, kā arī no neapzinātiem motīviem, un, ka saruna par emocionālām vai fiziskām grūtībām un izpausmēm var palīdzēt atrast veidus, kā tos atrisināt vai vismaz atvieglot.

Laika gaitā agrīnās teorijas par psihoemocionālo grūtību iemesliem un ārstēšanas metodēm nozīmīgi mainījās, taču modernās neirovizualizācijas metodes pierāda, ka šiem agrīnajiem priekštatiem ir svarīga loma psiholoģiskās attīstības un emocionālo traucējumu izpratnē. Piemēram, neapzināto un daļēji apzināto procesu eksistence un to ietekme mūsdienās ir skaidri parādīta, un gadsimtu atpakaļ aprakstīto procesu izpēte, pielietojot jaunākās vizualizācijas metodes, aktīvi turpinās.

Psihodinamiskajā terapijā ir ļoti svarīga  terapeitiskā alianse – personiska saikne starp terapeitu un pacientu, kas abiem ļauj strādāt tandēmā, lai pacients varētu gūt ieskatu pieredzes aspektos, par kuriem citos apstākļos būtu grūti vai pat neiespējami runāt.

Psihodinamiskajā terapijā ir ļoti svarīga terapeitiskā alianse – personiska saikne starp terapeitu un pacientu, kas abiem ļauj strādāt tandēmā, lai pacients varētu gūt ieskatu pieredzes aspektos, par kuriem citos apstākļos būtu grūti vai pat neiespējami runāt.

Psihodinamiskajā terapijā pacients parasti apmeklē terapeitu vienu vai divas reizes nedēļā.
Īslaicīga psihodinamiskā terapija ir ierobežota laikā un parasti var ilgt sešus līdz astoņpadsmit mēnešus. Ilglaicīga psihodinamiskās terapija var turpināties vairāku mēnešu vai dažu gadu garumā, pacientam un terapeitam nenosakot konkrētu terapijas laika ierobežojumu.

Pierādīts, ka psihodinamiskās terapijas ieguvumi ne tikai saglabājas pēc terapijas beigām, bet to ietekme pieaug ilglaicīgā perspektīvā. Tas liek domāt, ka terapijas laikā gūtās atziņas attīsta tādas psiholoģiskās prasmes un iemaņas, kas laika gaitā nostiprinās un turpina labvēlīgi ietekmēt dzīvi.

Kognitīvi biheiviorālā terapija

Efektīva, uz pierādījumiem balstīta terapija. Klīniskajā praksē tā reizēm tiek izmantota kombinēti ar psihodinamisko psihoterapiju, lai panāktu vēlamās izmaiņas. Metode ir balstīta uz apmācību un kognitīvām teorijām ar pamatojumu, ka domas, jūtas un uzvedība ir savstarpēji saistītas. Terapijas laikā uzmanība fokusēta uz pašreizējām domām un uzvedību, kas tiek pētītas un pārbaudītas, ar mērķi uzlabot vai modificēt psihoemocionālās vai fiziskās izpausmes. Neapzinātiem procesiem un bērnības pieredzei tiek veltīta mazāka uzmanība.

Atbalsta terapija un krīzes intervence

Atbalsta terapija un krīzes intervence var tikt izmantotas psihoemocionālu traumatisku notikumu gadījumos. Psihoemocionālās traumas var būt akūtas (vienreizējs, negaidīts notikums, piemēram, tuvinieka zaudējums, dzīvību apdraudoša diagnoze), vai ilgstošu, atkārtotu psihoemocionālu traumu sekas (piemēram, pandēmija, ilgstoša stresa situācija darbā).

Medikamentozā terapija

Nepieciešamības gadījumā, izvērtējot situāciju personalizēti, medikamentozā terapija var tikt izmantota atsevišķi, vai arī, to kombinējot ar psihoterapiju.


Atsauces

1. Practitioner’s Guide to Evidence-Based Psychotherapy, Jane E. Fisher, William T. O’Donohue

2. Encyclopedia of Mental Health, Second Edition, 2016, D.K. Freedheim, J.M. DiFilippo. S. Klostermann

3. “The Efficacy of Psychodynamic Psychotherapy,” Jonathan K. Shedler, PhD, University of Colorado Denver School of Medicine; American Psychologist, Vol. 65. No.2.

4. Encyclopedia of Human Behavior (Second Edition), 2012 G.O. Gabbard, F. Rachal

5. Harvard Mental Health Letter, Merits of psychodynamic therapy, September, 2010

6. Oxford Handbook of Psychiatry (Oxford Handbooks Series) 3rd Edition, David Semple, Roger Smyth

7. Cognitive Behavior Therapy, Second Edition: Basics and Beyond 2nd Edition, Judith S. Beck, Aaron T. Beck