Sociālā fobija vai trauksme

Neveiklības un mulsuma sajūta, uzstājoties publiski vai atrodoties uzmanības centrā, ir raksturīga daudziem, taču atsevišķās situācijās tā var kļūt par reālu problēmu, traucējot veikt ikdienas darbu, studēt vai veidot attiecības. Piemēram, skolotāja, kurai ir grūtības novadīt vecāku sapulci; vidējā līmeņa vadītājs, kuram ir grūtības izteikt savu viedokli sapulcēs; students, kurš ir neaktīvs nodarbībās un saņem zemas atzīmes; aktieris vai mūziķis, kurš cieš no „lampu drudža” (šādi gadījumi ir zināmi pat par pasaules slaveniem mūziķiem un aktieriem); jauns cilvēks, kurš izvairās no sociāliem pasākumiem un kontaktiem, tādējādi neveidojot attiecības.

Cilvēkiem, kuri cieš no sociālās trauksmes, raksturīgas izteikti augstas prasības pret sevi, vēlēšanās radīt patīkamu iespaidu par sevi, vienlaikus, apšaubot savu spēju to izdarīt. Kopumā, izteikta trauksme sociālās situācijās rodas no bailēm atrasties uzmanības centrā un iespējamā negatīvā novērtējuma, kas noved pie pazemojuma vai apkaunojuma sajūtām.

Pazīmes uz izpausmes

• Visbiežāk parādās uzstājoties publiski, atrodoties sabiedriskās vietās, ēdot vai tiekoties ar paziņām;
• Trauksmes sajūta rodas konkrētā sociālā situācijā, kas saistīta ar bailēm nokļūt uzmanības centrā vai uzvesties tā, ka citiem tas varētu šķist pazemojoši vai apkaunojoši;
• Var izpausties kā sarkšana, roku trīce, nelaba dūša, spontāna vajadzība urinēt;
• Raksturīgas bailes no cilvēku pētošiem skatieniem, kas parasti izraisa vairīšanos no sabiedriskām vietām un pasākumiem;
• Parasti ir saistītas ar prasīgumu pret sevi, zemu pašvērtējumu un bailēm no kritikas;
• Izpausmes var pāriet panikas lēkmēs;
• Izvairīšanās no sociālām situācijām var traucēt sociālo attiecību izveidošanu, izraisīt izglītības problēmas (grūtības komunicēt ar citiem studentiem, sniegt mutiskas atbildes pasniedzējiem), problēmas darbā (darbs neatbilst spējām).

Terapija

Psihoterapija vai medikamentoza terapija, kuras lietderīgumu katrā konkrētā situācijā izvērtē un nosaka ārsts. Neārstējot sociālo fobiju (trauksmi) var attīstīties hroniska gaita; ārstējot – līdz 90% gadījumu vērojams uzlabojums.