Panikas lēkme

Panikas lēkme ir biedējoša situācija, kura nereti var novest līdz izmisumam. Neparedzamas baiļu un trauksmes pilnas lēkmes, kad nomoka izteiktas fiziskas izjūtas, kuras pavada bailes no nāves, kontroles zaudēšanas vai „sajukšanas prātā”, liek cilvēkiem, kas cieš no panikas, ierobežot savas dzīves aktivitātes un dzīvot nemitīgās raizēs un uztraukumā.

Panika var sākties pēkšņi, bez redzama iemesla, piemeklēt konkrētās vietās (piemēram, lidmašīnā), var attīstīties tikai nakts stundās.

Panikas lēkmes turpinās relatīvi īsu periodu – parasti no dažām minūtēm līdz stundai, taču subjektīvi var likties, ka lēkmes ir ilgākas. Tās var būt retas – dažas reizes gadā, vai biežas – dažas reizes dienā. Ja panikas lēkmes ir atkārtotas un biežas, tas var izraisīt izteiktu, gandrīz nepārtrauktu raizēšanos par to atkārtošanos.

Izteiktas ķermeniskas sajūtas panikas laikā bieži liek meklēt neatliekamo palīdzību – sirdsklauves, diskomforts vai sāpes krūtīs, gaisa trūkums vai aizdusa, „kamola” sajūta kaklā, galvas reibonis, diskomforts vēderā un citas fiziskas izjūtas biedē un liek domāt par pēkšņu saslimšanu.

Kad būtu jādomā par iespējamo panikas lēkmi?

• Baiļu, uztraukuma un diskomforta sajūta, kura sākas pēkšņi
• Izteiktas fiziskas sajūtas, piemēram:
  • sirdsklauves;
  • diskomforts vai sāpes krūšu kurvī;
  • sausums mutē;
  • smakšanas sajūta, gaisa trūkums vai aizdusa;
  • reibšanas, ģībšanas sajūta;
  • diskomforts vēderā, slikta dūša;
  • drebuļi;
  • bailes nomirt;
  • bailes zaudēt kontroli vai „sajukt prātā”.
• Ķermeniskās sajūtas panikas laikā tiek uztvertas kā ļoti bīstamas, it kā ķermenī notiktu katastrofa un būtu nepieciešama neatliekama palīdzība.

Panikas ārstēšana

Panikas ārstēšanai pielieto psihoterapiju vai medikamentus, vai to kombināciju.

Kopā ar psihoterapeitu var atrast veidus, kā rīkoties panikas lēkmes laikā katrā individuālā gadījumā, kā arī samazināt jaunu panikas lēkmju parādīšanos.
Cilvēki, kas cieš no panikas lēkmēm, bieži ilgstoši dzīvo augsta stresa un emocionālā sasprindzinājuma apstākļos. Panikas lēkmes var sākties, izteikti paaugstinoties stresa līmenim dzīvē – pie straujām izmaiņām dzīvē, emocionāliem zaudējumiem un citām ar trauksmi un bailēm saistītām situācijām. Dusmas, bēdas, vientulības sajūta vai uztraukums par problēmām ģimenē, darbā vai dzīvē, ir izjūtas, kuras liek cilvēkiem, kas cieš no panikas lēkmēm, „noslēgties”, attālināties no citiem, un problēmas paliek neatrisinātas, turpina vairot stresu un trauksmi. Bezspēcīguma un reizēm kauna sajūta, bailes būt nesaprastam, attur no palīdzības meklēšanas.

Pie veiksmīgas terapijas izvēles un pacienta vēlmes sadarboties, panikas lēkmes ir pārvarama un kontrolējama situācija, kad var panākt panikas lēkmju biežuma samazināšanos vai to izzušanu pavisam. Tas prasa laiku un enerģiju, bet sniedz pārliecību par saviem spēkiem, drošības un brīvības sajūtu.