Par psihoterapiju

Psihoterapija ir ārstēšanas metode, kurā izmanto valodu un komunikāciju, lai panāktu vēlamās izmaiņas.

Psihoterapeita konsultācija var noderēt dažādās dzīves situācijās – nozīmīgu, negaidītu pārmaiņu brīžos, kad dzīvē ir jāsastopas ar grūtām vai nepatīkamām situācijām (darbā, ģimenē), gan situācijās, kad iekšējās pasaules diskomforts jau ir ilgstošs un “uzkrājas lēnām”. Šādos gadījumos var attīstīties spēcīga trauksme vai nomocīt drūms garastāvoklis, emocionāls diskomforts var likties visaptverošs, kas rezultātā noved līdz izmisumam un bezcerības sajūtai.

Reizēm vienīgais, kas liecina par emocionālās pasaules problēmām, ir ilgstošs fizisks diskomforts vai sajūta, ka ir piemeklējusi fiziska saslimšana.

Psihoterapijas metodes tiek izmantotas, lai izprastu, kāpēc sūdzības, diskomforts, traucējošas izjūtas, emocionālā vai fiziskā diskomforta pazīmes konkrētam cilvēkam ir parādījušās konkrētajā laikā, kā arī, lai palīdzētu atbrīvoties no šīm traucējošajām sajūtām vai samazinātu to ietekmi uz dzīvi.

Psihoterapijas mērķis ir veicināt attiecību uzlabošanos pašam ar sevi un ar citiem, kas arī parasti veicina traucējošu fizisku vai emocionālu izjūtu samazināšanos vai pat to izzušanu.

Psihoterapiju var pielietot sekojošās situācijās:

• periodiska vai bieža trauksmes sajūta, kas rada diskomfortu;
• periodiskas stipras baiļu sajūtas (panikas) lēkmes ar sirdsklauvēm, svīšanu, aizrīšanāssajūtu, elpas trūkuma sajūtu vai sāpēm krūšu kurvī, kuras var pavadīt reibonis vairealitātes zaudēšanas sajūta;
• bailes konkrētās situācijās (piemēram, runāt publiski vai lidot ar lidmašīnu) vai neskaidra baiļu sajūta, kas nav saistīta ar kādu konkrētu situāciju;
• skumjas, nomāktība, dzīvesprieka zudums, enerģijas trūkums, vienaldzības vai tukšuma sajūta, grūtības koncentrēties, vainas sajūta, traucēts miegs, izmainīta apetīte;
• ilgstošs fizisks diskomforts dažādos orgānos, piemēram, gremošanas orgānu sistēmā (barības vadā, kuņģī), sirds un asinsvadu sistēmā (piemēram, sirds rajonā), elpošanas sistēmā (piemēram, grūtības elpošanā, “kamola sajūta” kaklā), kad pacients rūpīgi izmeklēts, taču izmeklējumu rezultāti neizskaidro diskomforta iemeslus;
• nepatīkamas situācijas dzīvē (darbā, ģimenē, ar draugiem), kas noved pie sajūtas, ka nav iespējams tikt galā ar situāciju, pie „pastāvīga stresa” izjūtas, kuru var pavadīt depresīvs garastāvoklis, trauksmes sajūta, grūtības gulēt;
• garīga noguruma sajūta, ar nepatīkamu, uzmanību novērsošu domu vai atmiņu uzmākšanos, grūtībām koncentrēties; ar „iekšējā sasprindzinājuma” sajūtu, grūtībām atslābināties; aizkaitināmības, iespējamu fiziskā vājuma un muskuļu sāpju sajūtu.